Vai baloži var būt bīstami?

• Veselības riski

Slimības, ko var pārnest uz cilvēkiem

Kriptokokoze: šo slimību izraisa sēne Cryptococcus neoformans, un tā tiek pārnesta, ieelpojot sporas, kas atrodas baložu izkārnījumos. Tas var izraisīt plaušu infekcijas un smagos gadījumos smadzeņu infekcijas, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.

Psittacosis: pazīstama arī kā putnu hlamidioze, šo bakteriālo infekciju izraisa Chlamydia psittaci. To pārnēsā, ieelpojot putekļus, kas piesārņoti ar inficētu putnu izkārnījumiem. Simptomi ir drudzis, galvassāpes un pneimonija.

Salmoneloze: Šo slimību izraisa Salmonella ģints baktērijas, un tā pārnēsā galvenokārt, uzņemot pārtiku vai ūdeni, kas piesārņots ar baložu izkārnījumiem. Tas var izraisīt nopietnas kuņģa-zarnu trakta problēmas.

Alerģijas un elpošanas problēmas: Baložu mēsli var izraisīt arī alerģiju un elpošanas problēmas. Sausie izkārnījumi pārvēršas smalkos putekļos, kas, ieelpojot, var kairināt elpceļus un saasināt jau esošās slimības, piemēram, astmu. Īpaši apdraudēti ir cilvēki, kuri bieži strādā saskarē ar baložiem, piemēram, apkopēji un celtnieki.

• Materiālie zaudējumi un ekonomiskās izmaksas

Baloži nodara ievērojamus īpašuma bojājumus, radot ekonomiskas sekas pilsētām un ēku īpašniekiem. Viņu skābie izkārnījumi korodē materiālus, piemēram, metālu un akmeni, un tādēļ ēkām un pieminekļiem ir nepieciešamas dārgas tīrīšanas un atjaunošanas darbības. Baložu ligzdas bloķē notekcaurules un ventilācijas kanālus, izraisot ūdens infiltrāciju un gaisa kvalitātes problēmas. Tie var arī piesārņot produktus noliktavās un sabojāt lauksaimniecības kultūras. Turklāt baložu apsēstās ēkas zaudē savu vērtību, tāpēc ir nepieciešams tērēt kontroles ierīcēm un regulāriem remontdarbiem.

• Korozija un konstrukciju degradācija

Baložu izkārnījumi ir skābi un var korozēt būvmateriālus, piemēram, betonu, akmeni un metālu. Vēsturiskās ēkas, pieminekļi un tilti ir īpaši neaizsargāti pret šo degradāciju. Nepieciešamība tīrīt un salabot baložu izkārnījumu bojātās konstrukcijas rada ievērojamas izmaksas pašvaldībām un īpašumu īpašniekiem.

• Noteku un kanalizācijas sistēmu aizsērēšana

Baložu ligzdas, kas bieži ir iebūvētas notekcaurulēs un drenāžas sistēmās, var tās aizsprostot, izraisot vētras kanalizācijas problēmas. Tas var izraisīt ūdens infiltrāciju un bojājumus ēkām, kā arī palielināt pilsētu plūdu risku.

• Ekoloģiskā ietekme

Baloži izjauc pilsētu un dabas ekosistēmas, konkurējot ar vietējām sugām par pārtiku un ligzdošanas vietām, tādējādi samazinot bioloģisko daudzveidību. Viņu uzturs no cilvēku atliekām mākslīgi palielina to iedzīvotāju skaitu. Tie var arī pārnest slimības uz vietējiem dzīvniekiem, un to mēsli pārmērīgi bagātina augsni un ūdensceļus, izraisot tādas problēmas kā eitrofikācija. Šīs negatīvās ekoloģiskās ietekmes dēļ ir vajadzīgas pārvaldības stratēģijas, lai aizsargātu vietējo bioloģisko daudzveidību.

• Konkurence ar vietējām sugām

Pateicoties augstajai pielāgošanās spējai un spējai atrast barību pilsētvidē, baloži var konkurēt ar vietējiem putniem par barības resursiem. Tas var izraisīt vietējo sugu populāciju samazināšanos, ietekmējot pilsētu bioloģisko daudzveidību.

• Ūdens avotu piesārņojums

Baložu izkārnījumi var piesārņot dzeramā ūdens avotus, dīķus un upes, izraisot kaitīgu aļģu ziedēšanu un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Šim piesārņojumam var būt kaitīgas sekas ūdens ekosistēmām un sabiedrības veselībai.

Risinājumi un baložu populāciju pārvaldība

Lai mazinātu baložu radītās briesmas, daudzās pilsētās tiek īstenotas dažādas pārvaldības stratēģijas. Šo metožu mērķis ir efektīvi un humānā veidā kontrolēt baložu populāciju.

• Reproduktīvā kontrole

Boožu sterilizācija un putnu kontracepcijas līdzekļu lietošana ir nenāvējošas metodes to populācijas samazināšanai. Lai šīs pieejas būtu efektīvas ilgtermiņā, nepieciešama pastāvīga uzraudzība.

• Dzīvotnes modifikācija

Izmaiņas pilsētas dzīvotnēs var atturēt baložus no ligzdošanas un riesta. Tas ietver pretspiešanas tapas, tīklu un atbaidīšanas sistēmu, piemēram, skaņas vai gaismas ierīču, uzstādīšanu. Šie pasākumi padara vidi mazāk draudzīgu baložiem, nenodarot tiem kaitējumu.

• Regulāra tīrīšana

Regulāra to vietu tīrīšana, kurās bieži dzīvo baloži, ir ļoti svarīga, lai mazinātu risku veselībai. Tas ietver izkārnījumu noņemšanu, virsmu dezinfekciju un pārtikas atkritumu apsaimniekošanu.

• Pretputnu un baložu pasta izmantošana:

  Lietojiet šos produktus vietās, kur ir augsta baložu koncentrācija, īpaši uz ēkām, pieminekļiem un pilsētu infrastruktūru. Šie produkti ir īpaši pievilcīgi, lai nekavējoties iznīcinātu baložus, neradot nekādu apdraudējumu lietotājam vai apstrādes vietas iemītniekiem. Turklāt tie ir piemēroti visu veidu putniem.

• Jaudas vadība:

Iedzīvotājiem aizliegt un stingri uzraudzīt baložu barošanu. Uzstādiet informācijas paneļus, lai palielinātu sabiedrības informētību par baložu barošanas sekām uz to izplatību un ar to saistītajiem veselības un materiālajiem riskiem.

• Pilsētu atkritumu apsaimniekošana:

Uzlabojiet atkritumu apsaimniekošanu, uzstādot drošas atkritumu tvertnes un palielinot atkritumu savākšanas biežumu, lai samazinātu baložiem pieejamos barības avotus.

• Izglītība un informētība

Izšķiroša nozīme ir izpratnes veidošanas kampaņām, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par baložu barošanas briesmām. Samazinot barības pieejamību, baložu populācijas var dabiski regulēt. Šajā pieejā būtiski svarīgi ir mudināt iedzīvotājus nebarot baložus un uzturēt sabiedriskās telpas tīras.

• Ēku restaurācija un uzturēšana:

Ieviesiet regulāru baložu bojāto ēku tīrīšanas un apkopes programmu, izmantojot materiālus, kas izturīgi pret skābju ekskrementiem. Mudiniet ēku īpašniekus savos īpašumos uzstādīt profilakses ierīces.

• Izpēte un uzraudzība:

Turpināt uzraudzīt baložu populācijas un ieviesto pasākumu efektivitāti. Veicināt izpēti par nenāvējošām baložu populāciju kontroles metodēm, piemēram, putnu kontracepcijas līdzekļiem.

Lai gan baloži bieži tiek uzskatīti par pilsētas ainavas neatņemamu sastāvdaļu, ir svarīgi apzināties to radītās iespējamās briesmas. Riski cilvēku veselībai, īpašuma bojājumi un ekoloģiskā ietekme prasa efektīvus un ilgtspējīgus pārvaldības pasākumus. Izmantojot kombinētas vairošanās kontroles, biotopu modifikācijas un sabiedrības informētības pieejas, ir iespējams samazināt baložu populācijas un līdz minimumam samazināt saistītos riskus. Galu galā proaktīva un labi informēta baložu populāciju pārvaldība var veicināt veselīgāku un drošāku pilsētvidi ikvienam.